RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas docētājs – Kristaps Jurjāns, neirologs – Jaunumu raksts “Ārsts.lv”

RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas docētājs – Kristaps Jurjāns, neirologs – Jaunumu raksts “Ārsts.lv”

Jurjāns

Iespējams, esat dzirdējuši – ja reibst galvu, tad vaina droši vien ir kakla daļā, un jāpārbauda mugurkaula jeb vertebrālā artērija. Diemžēl mūsdienu pasaulē reti kas ir tik vienkārši, tāpēc mēģināšu sniegt nelielu ieskatu, kāpēc bieži neizdodas atrast vainu, izmeklējot galvas un kakla asinsvadus.

Mūsu smadzenes iegūst daudz informācijas no redzes, līdzsvara un dziļās jušanas sistēmām, kas rada priekšstatu par telpu un mūsu atrašanos tajā.

Visvienkāršāk pierādīt ir redzes nozīmi, jo tā smadzenēm nodrošina lielāko informācijas daudzumu – nostājieties uz vienas kājas, kas nebūt nav tik grūti, un tagad aizveriet acis. Ievērosiet, ka bez redzes kontroles līdzsvaru noturēt ir grūtāk. Bez redzes kontroles smadzenēm informācija par telpu un mūsu orientāciju tajā pastiprināti jāiegūst no vestibulārās sistēmas un dziļās jušanas kājās, kas lielākajai daļai cilvēku ir vāji attīstīta, tādēļ kļūstam nestabili. Veidojoties traucējumiem kādā no šim sistēmām vai organismā kopumā, attīstās nestabilitāte un/vai reibonis.

Reibonis ir subjektīva nepatīkama traucējoša sajūta un nepareiza apkārtnes uztvere, kuras gadījumā nav pareizi saskaņoti vestibulārās, redzes un dziļās jušanas sistēmas uztvertie impulsi. Tā ir viena no biežākajām sūdzībām, kāpēc pacients vēršas pie ģimenes ārsta, apmēram 20% cilvēku sūdzas par reibšanu, bet šī sajūta katram ir atšķirīga.

Vairāk lasi: Raksta pilna versija